Kad kaimiņi saprata, ka kliedziens nāk no sievietes somas, viņi nekavējoties rīkojās un taisīja to vaļā

Reizi gadā Ļena un viņas vīrs tikās ar saviem studentu draugiem. Pēc skolas beigšanas dzīve viņus izšķīra no dažādām pusēm. Abas ģimenes dzīvoja mazpilsētās, visām bija mājas un bērni. Kopīgās tēmas nesamazinājās, un draudzība kļuva stiprāka.

Pagājušajā gadā Ļena uzņēma viesus. Jau pienākusi viņu kārta doties ciemos. Maksas nebija garas. Ne pirmo reizi brauciens. Viss jau ir uz rievotā. Viņi atstāja savu meitu pieskatīt māju un mājsaimniecību, iekāpa vilcienā un aizbrauca.

Tikšanās vienmēr bija siltas un priecīgas. Viņi runāja par pagātni, dalījās tagadnē, sapņoja par nākotni. Visur bija kopīgas intereses. Vēl pēdējā tikšanās reizē draugi solīja parādīt sava pagalma brīnumu – kādu īpašu dzīvnieki, gaili.

Ļena bija ļoti priecīga. Kopš pagājušā gada viņa par šo brīnumputnu aizdomājusies ne reizi vien. Tagad vienīgais jautājums ir, kā to dabūt mājās. Viņi nevarēja noķert, tas bija ļoti ātrs un viltīgs. Un tomēr mājās tas būs jāved ar vilcienu.

Gaili tika nolemts noķert un ielikt tumšā kastē. Sauli tas neredzēs, klusi uzvedīsies. Kasti vajadzēs ielikt kādā lielā somā. Nedēļas nogale ātri pagāja. Vakarā draugi pavadīja Ļenu ar vīru un gaili uz  vilcienu. Tā kā brauciens nebija īss, tad pāris nolēma doties pie miera.

Lasi vēl: Omīte atļāva svešai ģimenei palikt pie viņas pa nakti, taču liels bija ģimenes izbrīns, kad viņi ieraudzīja šo

Gailis kādu laiku izturēja klusēdams. Taču daba darīja savu. No rīta no somas atskanēja skaļa balss:

– KI-KE-RI-GŪ

Ļena sastinga. Taču šajā tehnoloģiju laikmetā pasažieri to sajauca ar tālruņa zvanu. Neviens nepievērsa uzmanību.

Ļena bija satraukta. Pēc kāda laika viss atkārtojās.

– KI-KE-RI-GŪ

Pasažieri sāka skatīties apkārt.

Drīz vien kļuva skaidrs, ka šī skaņa dzirdama no somas. Jo gaišāks kļuva, jo skaļāks kļuva gailis. Gailis kliedza, vīrs bija dusmīgs, pasažieri čukstēja..

Ļena paķēra savu somu un aizskrēja uz klusāku vietu. Viņa gailim lūdza nekliegt, solīja ilgu un laimīgu mūžu, skaistas vistas, garšīgu ēdienu… viņa aizsedza knābi ar rokām.

Vēlāk atnāca kāda pasažiere pajautāt vai viss ir kārtībā un lūdza Ļenai attaisīt somu. Liels bija viņas izbrīns, kad viņa tur ieraudzīja kastē gaili.

Vieglāk bija izkāpt no vilciena nekā sarunāties ar gaili. Un Ļena saprata, ka viss ir bezjēdzīgi, un apmetās vestibilā. Gaili nosaucām par Pēteri un ziniet ko, viņš bija visizskatīgākais visā ciemā. Vēlāk mēs par šo atgadījumu tikai pasmējāmies.